"Klēriķis" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas pieder garīdzniecībai kādā reliģijā (piemēram, kristietībā), veic dievkalpojumus, pārvalda baznīcas pienākumus vai ir iesvētīts baznīcas dienests. Termins bieži attiecas uz mūku, priesteri, diakonu vai citu baznīcas amatpersonu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/religiisks konteksts:
"Viduslaikos klēriķiem bieži bija liela ietekme uz sabiedrību un politiku."
2. Mūsdienu lietojums:
"Baznīcas svētkos klēriķis uzrunāja draudzi ar sprediķi."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš runā tik svinīgi, it kā būtu klēriķis, nevis skolotājs."
(Šeit tas lietots kā metafora, lai apzīmētu cilvēku ar oficiālu, nedaudz mākslotu izturēšanos.)
Saistītie termini:
- Garīdznieks – plašāks jēdziens, kas ietver klēriķus.
- Priesteris – konkrēts klēriķa amats katolisma vai pareizticībā.
- Mūks – klēriķis, kas dzīvo klosterī.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.