klasicisms
"Klasicisms" ir mākslas, literatūras un arhitektūras virziens, kas balstās uz senās Grieķijas un Romas paraugiem – tiecas pēc harmonijas, skaidrības, mēra, racionalitātes un ideālām formām. Tas parasti izceļas ar strukturētu kompozīciju, tēmu cēlumu un disciplīnu.
Galvenās iezīmes:
- Formu līdzsvars un simetrija.
- Tēmu nozīmīgums (bieži vēsturiskas, mitoloģiskas vai morālas).
- Emociju atturība un intelekta priekšplāns.
- Sekojot noteiktiem kanoniem (piemēram, trīs vienotības teātrī).
Piemēri:
1. Arhitektūrā – Panteons Romā, Viljema Čembērana klasicistiskās ēkas (piemēram, daudzas Eiropas valstu parlamentu ēkas).
2. Literatūrā – Žana Rasīna traģēdijas ("Fedra"), Moliēra komēdijas, latviešu literatūrā – Juris Alunāna dzeja un lugas, kas veidotas pēc antīkiem paraugiem.
3. Mākslā – Žaka Luija Davīda gleznas ("Sokrāta nāve"), arhitektūrā – Latvijā tas ir Rīgas Nacionālais teātris (celts 1902. gadā klasicisma stilā).
Latviešu kultūrā klasicisms ienāca 18.–19. gadsimta mijā, sekojot Eiropas tradīcijām, un atspoguļojās arhitektūrā, literatūrā un teātrī.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.