klancis
"Klancis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē nelielu, šauru, netīru, parasti slēgtu telpu vai nišu. Bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, lai raksturotu neērtu, drūmu, apspiestu vai nepatīkamu vietu.
Pamatnozīmes:
1. Šaura, drūma telpa (piemēram, šķūnis, noliktavas nodalījums).
2. Apspiesta, neērta vieta (kā šaura istabiņa vai "kaktītis").
3. Neveiksmīgs, mazs dzīvoklis (sarunvalodā).
Piemēri lietojumā:
1. "Mēs dzīvojam šajā mazajā klancī jau divus gadus – nav ne gaismas, ne vietas."
(Maza, neērta dzīvojamā telpa.)
2. "Noliktavas aizmugurē ir kāds klancis, kur glabājam vecas grāmatas."
(Šaura, necaurvējaina noliktavas daļa.)
3. "Vai tu tiešām strādā šitā klancī? Te nav pat logu!"
(Drūms, slēgts darba vai telpu nodalījums.)
Sinonīmi sarunvalodā: "caurums", "kaktītis", "bedrīte", "skūnītis".
Formālākās alternatīvas: "šaura telpa", "nicināma mājokļa vieta".
Vārds "klancis" nereti izsaka neapmierinātību ar telpas kvalitāti vai lielumu. Tas nav literārs vai oficiāls vārds, tāpēc lietojams galvenokārt ikdienas sarunās, nevis oficiālos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.