"Klakt" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē asi, skaļu, sausu skaņu, kas rodas, kad kaut kas cietšķīdīgs atsitas, nokrīt, lūst vai atslēdzas.
Piemēri:
1. Dzīvē:
- Durvis klakst aizveroties.
- Kauls klakst, kad tas lūst.
- Slēdzenē atslēga klakst pagriežoties.
2. Tekstos (metaforiski):
- "Viņš klakst ar pirkstiem ritmu."
- "Sirds klakst no satraukuma."
Līdzīgi vārdi: klikšķēt, rībēt, šķirkstēt.
Atšķirība: "Klakt" biežāk saistīts ar asāku, īsāku skaņu nekā, piemēram, "rībēt" (ilgstoša berzes skaņa).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.