klaiņa

"Klaiņa" ir lietvārda "klaiņis" vienskaitļa īpašības forma (īpašības vārds), kas apzīmē kaut ko nepastāvīgu, mainīgu, bez mērķa vai bez noteiktas vietas.

Nozīme īsumā:
- Klaiņa → kas pieder klaiņim; kas raksturīgs klaiņim.
- Klaiņis → cilvēks, kas klejo bez mērķa, bez pastāvīgas vietas; klejotājs, klaidonis.

Piemēri:
1. "Klaiņa dzīve" – dzīve bez pastāvīgas mājvietas vai noteikta mērķa.
2. "Klaiņa domas" – nesakārtotas, klejojošas domas.
3. "Viņš bija klaiņa dvēsele" – cilvēks, kas mīl klejot, ceļot bez stingra plāna.

Sinonīmi: klejojošs, klaidonisks, nepastāvīgs, bezmērķīgs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klaina' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Klaiņa" ir lietvārda "klaiņis" vienskaitļa īpašības forma (īpašības vārds), kas apzīmē kaut ko nepastāvīgu, mainīgu, bez mērķa vai bez noteiktas vietas. Nozīme īsumā: - Klaiņa → kas pieder klaiņim; kas raksturīgs klaiņim. - Klaiņis → cilvēks, kas klejo bez mērķa, bez pastāvīgas vietas; klejotājs, klaidonis. Piemēri: 1. "Klaiņa dzīve" – dzīve bez pastāvīgas mājvietas vai noteikta mērķa. 2. "Klaiņa domas" – nesakārtotas, klejojošas domas. 3. "Viņš bija klaiņa dvēsele" – cilvēks, kas mīl klejot, ceļot bez stingra plāna. Sinonīmi: klejojošs, klaidonisks, nepastāvīgs, bezmērķīgs.