"Klabata" latviešu valodā ir darbības vārds (verbs), kas nozīmē klabēt, rībēt, radīt troksni, kratot, sitot vai kaut ko grūstot.
Pamatnozīmes:
1. Radīt troksni, kratot kaut ko (piemēram, durvis, logus, traukus).
2. Kustēties ar trokšņu (par cilvēku, dzīvnieku).
3. sarunvalodā: steigties, skriet, kustēties nemierīgi.
Piemēri:
1. Bērni klabata pa kāpnēm — bērni skraida pa kāpnēm, radot troksni.
2. Vējš klabata ar loga rūti — vējš sit un kratā logu, tā radot klabēšanas skaņu.
3. Vecā mašīna klabata pa ceļu — novecojusi mašīna brauc ar trokšņiem un rībēšanu.
4. Neklabā pa istabu! — neskaties nemierīgi pa istabu! (sarunvalodā).
Vārds bieži lietots, lai aprakstītu neērtu, skaļu vai nemierīgu kustību. Tam ir nelabvēlīga nokrāsa — parasti tas nozīmē nevēlamu troksni vai kustību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.