kibernētika
Kibernētika ir zinātne par informācijas pārvaldību un komunikāciju dzīvajos organismos, mašīnās un organizācijās. Tās pamatā ir atgriezeniskās saites, regulēšanas un adaptācijas principi.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Vadības teorija – kā sistēmas regulē sevi, uzturot stabilitāti.
- Informācijas apstrāde – signālu, datu un komunikācijas izpēte.
- Starpdisciplinārs raksturs – saista bioloģiju, inženieriju, datorzinātnes un sociālās sistēmas.
Piemēri:
1. Termostats – izmanto atgriezenisko saiti, lai uzturētu noteiktu temperatūru (sasilda/izslēdzas, pamatojoties uz mērījumiem).
2. Cilvēka ķermenis – insulīna regulācija asinīs (ja glikozes līmenis paaugstinās, aizsākās kompensējošas reakcijas).
3. Pašvadāmo automašīnu vadības sistēmas – analizē vides datus un nepārtraukti pielāgo braukšanas parametrus.
4. Ekonomiskās politikas regulējums – centrālās bankas maina procentu likmes, reaģējot uz inflācijas rādītājiem.
Vēsturiski terminu ieviesa matemātiķis Norberts Vīners 1948. gadā, bet mūsdienās tā idejas ir attīstījušās robotikā, mākslīgajā intelektā un sistēmu dinamikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.