kasīda
Kasīda (arābu: قصيدة) ir klasiska arābu dzejas forma, kas parasti sastāv no monorimu pantiem ar stingru metrisko shēmu. Tās tradicionālā struktūra ietver:
- Ievads (nasībs) — bieži ar melanholisku vai atmiņu motīvu.
- Ceļojuma apraksts (rahīls) — bieži ar kamiela vai ceļojuma tēlu.
- Galvenā daļa — slavas dziesma (madha) kādam cilvēkam, dievam, ciltij vai varoņdarbam.
Īss raksturojums:
Tā ir gara, strukturēta dzejas forma ar morālu, reliģisku vai slavināšanas tematu, kas izmantota jau pirmsislāma laikmetā un attīstījusies arābu, persiešu, turku un urdu literatūrā.
Piemēri:
1. "Kasīda al-Burda" (Slavas dziesma par apmetni) — 13. gs. dzejnieka al-Būsīrī slavenā dzeja, kas slavē Islāma pravieši Muhammedu.
2. "Qasidat al-Kafiya" — persiešu dzejnieka Sa'dī darbā "Gulistānā" iekļauta morāla kasīda.
3. Mūsdienu lietojums: Termins dažreiz attiecas uz jebkuru garu, formālu dzejas darbu ar slavināšanas vai ideoloģisku saturu (piem., kasīda par valsts vadītāju).
Svarīgi: Šis termins atšķiras no ģazelas (īsāka, liriskāka dzeja) un rubāji (četrrindu dzeja).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.