"Kalva" latviešu valodā nozīmē nelielu pauguru vai pakalnu, parasti ar noapaļotu virsotni.
Piemēri:
1. Dabas ainavā:
"Tālumā redzējās zaļa kalva, apaugusi ar priedēm."
2. Vietvārdos:
"Mēs pastaigājāmies pa Jāņa kalnu — tas ir pazīstams apvidus Rīgā."
(Šeit "kalns" lietots kā sinonīms "kalvai", bet norāda uz paugurainu reljefu.)
3. Pārnestā nozīmē (mazliet literārs):
"Bērni uzkāpa uz smilšu kalvas pludmalē."
Piezīme:
Vārds "kalva" bieži lietots dzejā un literatūrā, lai aprakstītu maigu pacēlumu zemes virsmā, atšķirībā no lielāka un stāvāka "kalna". Dažreiz tas var attiekties arī uz mākslīgi izveidotu uzkalni (piemēram, senkapi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.