"Kaļķis" ir minerāls (kalcija oksīds, ķīmiskā formula CaO), ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni (kalcija karbonātu). Tas ir balts, korozīvs pulveris vai granulas, kas reaģē ar ūdeni, izdalot siltumu.
Galvenās nozīmes/lietošanas veidi:
1. Būvmateriāls – cementa, apmetuma, krāsas sastāvdaļa.
2. Lauksaimniecība – augsnes pH palielināšanai (kaļķošana).
3. Rūpniecība – metālu ražošanā, papīra, stikla, ķīmisko vielu izgatavošanā.
4. Vides tehnoloģijas – notekūdeņu attīrīšanā, dūmgāzu neitralizācijā.
Piemēri teikumos:
1. Lauksaimniecība:
"Lauksaimnieks izkaisa kaļķi tīrumā, lai samazinātu augsnes skābumu."
2. Būvniecība:
"Sienu apmetumam pievieno kaļķi, lai tas būtu izturīgāks."
3. Vēsturisks konteksts:
"Senajās mājās kaļķi lietoja kā dezinficējošu krāsu kūts un pagrabu balināšanai."
Saistītie termini:
- Kaļķakmens – izejviela kaļķa ražošanai.
- Dzeloņkaļķis – Ca(OH)₂, kaļķa hidrāts, ko iegūst, CaO sajaucot ar ūdeni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.