kailums

"Kailums" latviešu valodā ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kailu stāvokli, kailību – tas ir, situāciju, kad cilvēks vai dzīvnieks nav apģērbts vai nav klāts ar matojumu/ spalvām utt.

Piemēri lietojumā:

1. Dabiskais stāvoklis:
"Pēc pirts bērni skrēja pa māju kailumā."
(Tas nozīmē, ka viņi bija kaili.)

2. Mākslinieciskā vai simboliska nozīme:
"Tēls gleznā atklāja gan fizisko, gan dvēseles kailumu."
(Šeit "kailums" var nozīmēt gan fizisku kailību, gan emocionālu neaizsargātību.)

3. Dzejā vai literatūrā:
"Viņš jutās kā kailumā – neaizsargāts un ievainojams."
(Lietots metaforiski, lai aprakstītu ievainojamību.)

Svarīgi:
Vārds "kailums" nereti tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu kaut kā trūkumu, neaizsargātību, atklātību vai kailu patiesību (piemēram, "faktu kailums" – kailā patiesība bez piekārtām detaļām).

Įrašas
Paaiškinimas	"Kailums" latviešu valodā ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kailu stāvokli, kailību – tas ir, situāciju, kad cilvēks vai dzīvnieks nav apģērbts vai nav klāts ar matojumu/ spalvām utt. Piemēri lietojumā: 1. Dabiskais stāvoklis: "Pēc pirts bērni skrēja pa māju kailumā." (Tas nozīmē, ka viņi bija kaili.) 2. Mākslinieciskā vai simboliska nozīme: "Tēls gleznā atklāja gan fizisko, gan dvēseles kailumu." (Šeit "kailums" var nozīmēt gan fizisku kailību, gan emocionālu neaizsargātību.) 3. Dzejā vai literatūrā: "Viņš jutās kā kailumā – neaizsargāts un ievainojams." (Lietots metaforiski, lai aprakstītu ievainojamību.) Svarīgi: Vārds "kailums" nereti tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu kaut kā trūkumu, neaizsargātību, atklātību vai kailu patiesību (piemēram, "faktu kailums" – kailā patiesība bez piekārtām detaļām).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.