"Jērgaļa" ir vārda "jērglis" ģenitīva forma (piederības forma), kas latviešu valodā nozīmē jauna, vēl neauguša cūka (cūkāmērs). Tas ir lietvārds, kas galvenokārt lietots dialektos vai senākās literatūrā, mūsdienās reti sastopams ikdienas valodā.
Piemēri:
1. Ģenitīva lietojums (piederība):
"Zem ozola guļēja jērgaļa kauli."
(Nozīme: jaunas cūkas kauli.)
2. Salikteņos vai aprakstos:
"Mednieks mežā ieraudzīja jērgaļa pēdas."
(Nozīme: jaunas cūkas pēdas.)
Piezīme:
Mūsdienu latviešu valodā biežāk lieto vārdus "cūkēns" vai "nepiets" (par meža cūku), bet "jērglis"/"jērgaļa" vēsturiski atrodams tautasdziesmās un reģionālajos aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.