īdzulis

"Īdzulis" ir lietvārds latviešu valodā, kas apzīmē nelielu, slēptu vai apsargātu vietu, bieži vien dabisku iedobīti vai ieloku, kur var paslēpties, atpūsties vai justies droši. Tas var būt gan meža vai kalna iedobe, gan mājīga, mierīga telpa.

Piemēri:
1. Dabā:
"Bērni atrada mazu īdzuli zem lielas lapainas lapenes, kur spēlēties."
"Ezis savu ligzdu iekārtojis sausā īdzulī zem saknēm."

2. Pārnestā nozīmē (mājīgumam, vientulībai):
"Viņa istabiņa bija viņas mīļais īdzulis, kur atpūsties no trokšņainās pilsētas."
"Šī klusā kafejnīca ir mana iecienītā īdzulis lasīšanai."

Sinonīmi: slēptuve, patvērums, ligzdiņa, niša, mierīga vieta.
Antonīmi: atklāta vieta, platība, telpa bez aizsardzības.

Įrašas
Paaiškinimas	"Īdzulis" ir lietvārds latviešu valodā, kas apzīmē nelielu, slēptu vai apsargātu vietu, bieži vien dabisku iedobīti vai ieloku, kur var paslēpties, atpūsties vai justies droši. Tas var būt gan meža vai kalna iedobe, gan mājīga, mierīga telpa. Piemēri: 1. Dabā: "Bērni atrada mazu īdzuli zem lielas lapainas lapenes, kur spēlēties." "Ezis savu ligzdu iekārtojis sausā īdzulī zem saknēm." 2. Pārnestā nozīmē (mājīgumam, vientulībai): "Viņa istabiņa bija viņas mīļais īdzulis, kur atpūsties no trokšņainās pilsētas." "Šī klusā kafejnīca ir mana iecienītā īdzulis lasīšanai." Sinonīmi: slēptuve, patvērums, ligzdiņa, niša, mierīga vieta. Antonīmi: atklāta vieta, platība, telpa bez aizsardzības.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.