izveicība
"Izveicība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē radošu, izdomājumu bagātu pieeju, spēju atrast gudrus, oriģinālus risinājumus vai radīt ko jaunu ar ierobežotiem resursiem. Bieži saistīts ar atjautību, izgudrošanu un praktisku atrisinājumu meklēšanu.
Piemēri lietojumā:
1. Mājas apstākļos:
"Vecmāmiņa izrādīja lielu izveicību, pagatavojot ēdienu no atlikušajiem produktiem."
2. Tehnoloģijās/izgudrojumos:
"Zinātnieku izveicība ļāva izveidot vienkāršu ierīci, kas attīra ūdeni, izmantojot saules enerģiju."
3. Darba vai mācību procesā:
"Skolotāja izveicība nodarbību vadīšanā iesaistīja visus skolēnus, pat izmantojot vienkāršus materiālus."
Sinonīmi: atjautība, radošums, izdoma, atradīgums, izgudrošana.
Antonīmi: bezizdomība, stereotipiskums, pasivitāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.