izprovocēt
"Izprovocēt" nozīme:
Radīt kādu reakciju, darbību vai situāciju, apzināti vai netieši iedarbinot kādu procesu, bieži vien ar negatīvu vai konfliktu nokrāsu.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš mēģināja izprovocēt strīdu, nepārtraukti kritizējot partnera viedokli."
"Viņas ironiskie komentāri izprovocēja dusmas auditorijā."
2. Politikā/medijos:
"Valdības lēmums izprovocēja masveida protestus iedzīvotāju vidū."
"Raksts izprovocēja sabiedrības diskusiju par vides aizsardzību."
3. Fiziskā kontekstā:
"Uzbrukums robežpostim izprovocēja militāru atbildi."
"Alergēns var izprovocēt asiņošanu no deguna."
Sinonīmi: izraisīt, izsaukt, ierosināt, kurināt (konfliktu).
Antonīmi: novērst, mierināt, apturēt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.