izlaupīšana
"Izlaupīšana" nozīmē sagrābšanu, izpostīšanu vai izkratīšanu ar varu, parasti attiecinot uz mantu, teritoriju vai cilvēkiem, izmantojot vardarbību vai draudus. Tas bieži saistīts ar karadarbību, bandītismu vai organizētu noziedzību.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Karaspēks iebruka pilsētā un veica tās izlaupīšanu, atņemot iedzīvotāju īpašumus un nodedzinot ēkas."
2. Mūsdienu konteksts:
"Pēc nemieriem veikali tika pakļauti izlaupīšanai – no veikalu logiem izsisti un preces aiznestas."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Tūristu plūsma dažkārt noved pie dabas izlaupīšanas – meži tiek izcirsti, upes piesārņotas."
Sinonīmi: izpostīšana, nopļaukšana, marodierisms, sagrābšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.