"Izkalpība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē garīgu spēku, izturību, neatlaidību, gribasspēku grūtos apstākļos. Vārds bieži lietots, lai raksturotu cilvēka spēju pārciest pārbaudījumus, neatkāpties un saglabāt drosmi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/karadarbības konteksts:
"Partizānu izkalpība okupācijas gados bija leģendāra."
(Šeit tas nozīmē garīgo izturību un neatlaidību cīņā.)
2. Ikdienas/darba konteksts:
"Viņa izrādīja lielu izkalpību, pabeidzot projektu īsā laikā un zem spiediena."
(Tiek uzsvērta gribasspēka un neatlaidības kvalitāte.)
3. Morāls/garīgs raksturojums:
"Tikai ar iekšēju izkalpību var pārvarēt dzīves smagās pārbaudījums."
(Norāda uz iekšējo spēku un izturību.)
Sinonīmi: neatlaidība, gribasspēks, izturība, garīgais spēks, rakstura stingrība.
Antonīmi: vājums, mīkstums, bezgriba, mazdvēselība.
Vārds "izkalpība" latviešu valodā ir diezgan augstila, literārs, un biežāk sastopams rakstītā tekstā vai runā par nopietnām tēmām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.