izcilus
"Izcilus" ir latviešu valodas īpašības vārda "izcils" daudzskaitļa akuzatīva forma (vīriešu dzimtē). Tas nozīmē "izcili", "teicami", "lieliski" vai "izciliem" (atkarībā no teikuma konstrukcijas).
Nozīme īsumā:
Apzīmē kaut ko izslēdzoši labu, augstākās kvalitātes, izceļamo — cilvēkus, sasniegumus, īpašības vai priekšmetus.
Piemēri lietojumam:
1. Par cilvēkiem:
Svinībās viesojās izcilus mākslinieki un zinātnieki.
(Runā par vairākiem izciliem cilvēkiem.)
2. Par sasniegumiem/rezultātiem:
Komanda demonstrēja izcilus rezultātus sacensībās.
(Lieliski, teicami rezultāti.)
3. Par īpašībām:
Viņai piemīt izcilus organizatoriskās spējas.
(Izcili labas spējas.)
Skaidrojums par formu:
- "izcils" (vienskaitlis) → "izcilus" (daudzskaitļa akuzatīvs).
- Lieto, uzsverot vairāku objektu izcilību, un teikumā tie parasti ir tiešais papildinātājs (ko? izcilus).
Vienkāršs atgādinājums:
Ja var aizstāt ar vārdiem "lielisku", "teicamu" (daudzskaitlī), tad "izcilus" ir pareizi izvēlēts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.