"Izbrēkt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē pēkšņi un skaļi aizsaukties, iekliedzties (bieži vien no pārsteiguma, bailēm, sāpēm vai sajūsmā).
Piemēri:
1. No pārsteiguma:
"Viņš izbrēca, ieraudzījis pelēko peli zem galda."
2. No bailēm/sāpēm:
"Bērns izbrēca, sasižot kāju."
3. No sajūsmas:
"Skatītāji izbrēca priekā, redzot uzvaras vārtus."
Sinonīmi: iesaukties, iekliedzties, ieskandēties.
Atšķirība no "kliedzēt": "Izbrēkt" uzsver pēkšņu, īslaicīgu skaļu saucienu, nevis ilgstošu kliedēšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.