improvizācija
Improvizācija nozīmē kaut kā radīšanu vai izpildi uzreiz, bez iepriekšējas sagatavošanās vai plāna, bieži izmantojot pieejamos resursus vai situāciju.
Galvenās nozīmes:
1. Mākslā: Tūlītēja radoša izpilde bez skata (mūzikā, teātrī, dejā).
2. Dzīvē: Spēja pielāgoties neparedzētām situācijām, izmantojot to, kas ir pieejams.
Piemēri:
1. Jazz mūzikā — muzikāņi uzreiz rada melodijas, neievērojot gatavu partitūru.
2. Teātrī — aktieri izdomā dialogus un sižetu uz skatuves, neskatoties scenāriju.
3. Ikdienā — ja pārkāpjies virvi, bet turpini spēli ar papīra lentēm kā "tīklu".
Īss definīcija: Spontāna radošība vai risinājums, kas rodas brīdī, nevis no iepriekšēja plāna.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.