ikonoskops
"Ikonoskops" ir agrākais veida televīzijas kameras uztveršanas elements (attēla caurule), kas pārvērš gaismas signālus elektriskos signālos. To izgudroja Vladimirs Zvorykins 1923. gadā, un tas bija būtisks solis elektroniskās televīzijas attīstībā.
Īss skaidrojums:
Ikonoskops darbojās, projicējot attēlu uz fotoelektrisko plāksni, kas radīja elektrisko lādiņu atbilstoši gaismas intensitātei. Šis lādiņu "attēls" tika nolasīts ar elektronu staru, pārvēršot to par video signālu.
Piemēri lietojumam:
1. Agrīnā televīzijas raidīšana: 1930.–1940. gadu televīzijas studijās ikonoskops tika izmantots kā galvenā kameras detaļa, piemēram, pirmajos NBC un BBC raidījumos.
2. Vēsturiskas filmēšanas tehnoloģijas: Dažās agrīnajās dokumentālajās filmās (piemēram, 1936. gada Berlīnes Olimpiskajās spēlēs) tika izmantotas kameras ar ikonoskopu, lai nodrošinātu tiešraidi.
Svarīgi: Ikonoskops tika aizstāts ar modernākām un jutīgākām caurulēm (piemēram, ortikons un vidikons) 1950. gados, bet tā vēsturiskā nozīme elektroniskās attēlu uztveršanas pamatā ir neatņemama.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.