ieliece

"ieliece" latviešu valodā nozīmē ieloku, ieleju, ieleju zemē — tas ir, vietu, kur zemes virsma ir iedobējusies vai padziļinājusies, bieži starp pauguriem vai kalniem, vai arī dabisku padziļinājumu, kurā var plūst upe vai atrasties ezeros.

Piemēri:
1. Dabas apvidū: "Tāla ceļa gaitā mēs nonācām klusā, zaļā ieliecē, kur plūda neliela upe."
2. Metaforiski: "Viņš dzīvo domu ieliecē, reti sastopoties ar citiem." (t.i., dzīvo noslēgtā, izolētā vidē vai garīgā pasaulē)

Vārds "ieliece" literārajos tekstos bieži tiek lietots, lai aprakstītu ainavisku, mierīgu un nošķirtu vietu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ieliece' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"ieliece" latviešu valodā nozīmē ieloku, ieleju, ieleju zemē — tas ir, vietu, kur zemes virsma ir iedobējusies vai padziļinājusies, bieži starp pauguriem vai kalniem, vai arī dabisku padziļinājumu, kurā var plūst upe vai atrasties ezeros. Piemēri: 1. Dabas apvidū: "Tāla ceļa gaitā mēs nonācām klusā, zaļā ieliecē, kur plūda neliela upe." 2. Metaforiski: "Viņš dzīvo domu ieliecē, reti sastopoties ar citiem." (t.i., dzīvo noslēgtā, izolētā vidē vai garīgā pasaulē) Vārds "ieliece" literārajos tekstos bieži tiek lietots, lai aprakstītu ainavisku, mierīgu un nošķirtu vietu.