iekairināmība
"Iekairināmība" nozīme:
Tas ir medicīnisks termins, kas apzīmē ķermeņa vai audu tieksmi viegli uzņemt kairinājumu, kļūt iekaisumam pakļautam vai reaģēt ar pārmērīgu jutību uz ārējiem vai iekšējiem stimulusiem. Vārds cēlies no "kairināt" + piedēklis "-āmība", kas norāda uz stāvokli vai īpašību.
Piemēri lietojumā:
1. Ādas iekairināmība – kad āda ātri sāk niezt, sāpēt vai kļūt sarksta pēc saskares ar ķīmiskām vielām, augiem vai berzes.
"Pēc epilācijas viņai palielinājās ādas iekairināmība, tāpēc viņa lieto jaukošos krēmus."
2. Gļotādu iekairināmība – piemēram, elpceļu gļotādas jutība pret putekļiem, smakām vai infekcijām.
"Pollenas sezonā viņa elpceļu iekairināmība izraisa pastiprinātus klepus lēkmes."
3. Zarnu iekairināmība – kad gremošanas trakts reaģē uz noteiktiem ēdieniem ar sāpēm, uzpūšanos vai caureju.
"Pēc antibiotiku lietošanas viņam palielinājās zarnu iekairināmība pret dažiem pārtikas produktiem."
Sinonīmi: jutīgums, reaģētspēja, tendence uz iekaisumu.
Lietojums: galvenokārt medicīnā, fizioloģijā, dermatoloģijā un alergoloģijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.