hromāda
"Hromāda" nozīme:
Tas ir bioloģijas termins, kas apzīmē organisku savienojumu grupu, kas satur hromu (parasti hroma(III) oksīdus vai sāļus). Hromādas parasti ir krāsainas (zaļas, violetas, sarkanas) un izmanto pigmentos, krāsvielās, kā arī ķīmiskajā analīzē.
Piemēri:
1. Dabiskās hromādas:
- Rubīns — sarkans dārgakmens, kura krāsa veidojas no hroma(III) oksīda piemaisījumiem.
- Smirglis — dabīgs minerāls (hroma magnētīts), ko izmanto pulēšanai.
2. Ķīmiskie savienojumi:
- Kālija hromāts (K₂CrO₄) — dzelteni kristāli, izmanto indikatoros un krāsvielās.
- Svina hromāts (PbCrO₄) — koši dzeltena krāsviela ("hroma dzeltenais"), kādreiz izmantota krāsošanā.
3. Lietišķie pielietojumi:
- Krāsvielas krāsās un plastmasā (mūsdienās ierobežotas toksiskuma dēļ).
- Analītiskajā ķīmijā — hromādu veidošanās reaģējot ar hroma joniem izmanto vielu noteikšanai.
Svarīgi: Hromādas bieži ir toksiski un videi bīstami, tāpēc to lietošana mūsdienās ir stingri regulēta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.