Hidrogrāfija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes virsmas ūdeņu (upi, ezerus, purvus, gruntsūdeņus, ledājus) izplatību, īpašības, režīmu un savstarpējo saistību, kā arī to aprakstu un kartēšanu.
Īsumā: tā ir ūdens objektu ģeogrāfija un aprakstošā mērniecība.
Galvenie uzdevumi:
1. Uzņemt un kartēt ūdens objektus.
2. Izpētīt to dziļumus, tecējumus, ūdens īpašības (sāļumu, temperatūru).
3. Izstrādāt navigācijas kartes jūrām, upēm, ezeriem.
Piemēri:
1. Jūras hidrogrāfija – izpēta jūras piekrastes līniju, dibena reljefu, bīstamos seklumus (sēkļus) un sastāda jūras navigācijas kartes.
2. Upju hidrogrāfija – pēta upju gultnes, straumes ātrumu, dziļumus, ūdens līmeņa svārstības (piemēram, Daugavas vai Gaujas hidrogrāfiskie mērījumi).
3. Hidrogrāfiskā tīkla kartēšana – valsts teritorijā esošo ezeru, upju un kanālu sistēmas apsekošana un attēlošana topografiskajās kartēs.
Praksē hidrogrāfiju izmanto kuģošanas drošībai, ūdens resursu pārvaldībai, hidrotehnisko būvju (piemēram, HES) projektēšanai un vides monitoringam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.