ģeohronoloģija
"Ģeohronoloģija" ir ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu un ģeoloģisko notikumu vecumu un secību. Tā nodrošina laika ietvaru Zemes vēstures izpratnei, izmantojot metodes, kas nosaka absolūto (precīzu skaitlisko) un relatīvo (kas bija pirms kā) datēšanu.
Galvenās nozares:
1. Relatīvā ģeohronoloģija – nosaka notikumu secību (piemēram, slāņu novietojums: apakšējie slāņi ir vecāki).
2. Absolūtā ģeohronoloģija – nosaka precīzu vecumu gados (izmantojot radioaktīvo sabrukšanu, piemēram, oglekļa-14 vai urāna-svina metodes).
Piemēri:
1. Ģeohronoloģiskā tabula – dalījums ērās, periodos un epohās (piemēram, kaļķakmens veidojās Krīta periodā pirms ~100 milj. gadu).
2. Fosiliju datēšana – ja slāņā atrod dinosaura kaulus, pārklājošie slāņi ir jaunāki, bet zemākie – vecāki.
3. Lavas plūsmu vecums – ar potācija-ārgonu metodi var noteikt vulkānisko iežu precīzu vecumu.
Īsumā: Ģeohronoloģija ir "ģeoloģiskais pulkstenis", kas palīdz sakārtot Zemes vēsturi laikā un atbildēt uz jautājumu: Kad tas notika?
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.