godkārība
"Godkārība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē piekrišanu, atzīšanu par pareizu vai atbilstošu prasībām. Lieto, lai aprakstītu procesu vai rezultātu, kad kaut kas (dokuments, lēmums, projekts, prece) tiek oficiāli apstiprināts, akceptēts vai atzīts par derīgu.
Piemēri lietojumā:
1. Darba jomā:
"Projekta plāns saņēma vadības godkārību un darba uzsākšanu atļāva."
2. Juridiskajos procesos:
"Līguma godkārība no abām pusēm tika iegūta pirms parakstīšanas."
3. Tehnoloģijās/standartos:
"Ierīcei ir nepieciešama oficiāla godkārība no kvalitātes kontroles dienesta, pirms tā nonāk tirgū."
Sinonīmi: apstiprinājums, sankcija, akceptēšana, atzīšana.
Antonīmi: noraidījums, atteikums, neatzīšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.