"Glupiķis" ir izsmieklam lietots vārds, kas apzīmē muļķīgu, neapķērīgu vai mazprātīgu cilvēku (bieži vien ar nosodošu vai nievājošu nokrāsu).
Tas ir diminutīvs (mazinoša forma) no vārda "glupis" (muļķis, stulbenis), bet var būt sarkastisks vai pat maigs atkarībā no konteksta.
Piemēri lietojumā:
1. Nosodoši:
"Vai tu esi kāds glupiķis? Tā drīksti šķērsot ielu!"
(Norāda uz neapdomīgu rīcību.)
2. Maigi/smaidoši (piemēram, runājot ar bērnu vai draugu):
"Ak tu, mazais glupiķi, kā tu varēji aizmirst atslēgas mājās?"
(Var izskaidrot kā draudzīgu pavērsienu.)
3. Par iedomīgu/naivu cilvēku:
"Viņš domā, ka var apkrāpt visus – tāds glupiķis!"
(Uzsvērta pārliecība par cita muļķību.)
Piezīme:
Vārds biežāk lietots sarunvalodā, nevis oficiālā tekstā. Tas var būt aizvainojošs, ja lietots nopietnā kontekstā, bet draudzīgās sarunās – kā joku elements.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.