glupiķe

"Glupiķe" ir diminutīvs (mazinošs, mīļošs formas vārds) no vārda "glupis" (muļķis, stulbenis).
To lieto, lai mīkstināti, nerupji vai ar ironiju apzīmētu cilvēku, kurš rīkojies neprātīgi, naivi vai neapdomīgi.

Nozīmes nianses:
- Bērniem vai draugiem – mīļi, bez aizvainojuma ("Ak tu, mazā glupiķe!").
- Pieaugušiem – bieži ar humoru vai vieglu pārmetumu ("Nu, glupiķ, kāpēc tu to izdarīji?").
- Var būt arī ironisks, ja darbība bija acīmredzami neprātīga.

Piemēri:
1. Mīļš tonis:
"Ej gulēt, mazā glupiķe, rītdien būs agrs celšanās!" (vecāks bērnam)
2. Ironisks pārmetums:
"Atkal aizmirsi atslēgas mājās? Ak tu, glupiķe!" (draugs draugam)
3. Pašapziņas izteiksmē:
"Es, glupiķe, nopirku divus vienādus kreklus!" (pašnosodīšanā)

Svarīgi:
Vārds reti lietots aizvainojošā kontekstā – tas vairāk izsaka žēlumu, humoru vai maigu piebildi, nevis nopietnu apvainojumu. Atšķirībā no "muļķis" vai "stulbenis", "glupiķe" nesagādā rupju iespaidu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Glupiķe" ir diminutīvs (mazinošs, mīļošs formas vārds) no vārda "glupis" (muļķis, stulbenis). To lieto, lai mīkstināti, nerupji vai ar ironiju apzīmētu cilvēku, kurš rīkojies neprātīgi, naivi vai neapdomīgi. Nozīmes nianses: - Bērniem vai draugiem – mīļi, bez aizvainojuma ("Ak tu, mazā glupiķe!"). - Pieaugušiem – bieži ar humoru vai vieglu pārmetumu ("Nu, glupiķ, kāpēc tu to izdarīji?"). - Var būt arī ironisks, ja darbība bija acīmredzami neprātīga. Piemēri: 1. Mīļš tonis: "Ej gulēt, mazā glupiķe, rītdien būs agrs celšanās!" (vecāks bērnam) 2. Ironisks pārmetums: "Atkal aizmirsi atslēgas mājās? Ak tu, glupiķe!" (draugs draugam) 3. Pašapziņas izteiksmē: "Es, glupiķe, nopirku divus vienādus kreklus!" (pašnosodīšanā) Svarīgi: Vārds reti lietots aizvainojošā kontekstā – tas vairāk izsaka žēlumu, humoru vai maigu piebildi, nevis nopietnu apvainojumu. Atšķirībā no "muļķis" vai "stulbenis", "glupiķe" nesagādā rupju iespaidu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.