glūns

"Glūns" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē stāvus, netīrus ūdenstilpes — piemēram, dīķi vai ezeru ar stāvošu, necaurplūstošu ūdeni, kas bieži vien ir aizaugis ar sūnām, niedrēm vai citiem augiem, un var būt dūņains vai purvains.

Piemēri:
1. "Meža vidū atradās neliels glūns, kura ūdens bija zaļgani necaurredzams."
2. "Vecais dīķis pārvērtās par glūnu, jo ūdens vairs neplūda."

Sinonīmi: stāvūdens, dīķis (ja tas ir aizaudzis), purva ūdenstilpe.

Vārds "glūns" lietots gan ikdienas valodā, gan literatūrā, lai raksturotu dabisku, bieži vien aizmirstu vai pamestu ūdenstilpi ar stāvu ūdeni.

Įrašas
Paaiškinimas	"Glūns" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē stāvus, netīrus ūdenstilpes — piemēram, dīķi vai ezeru ar stāvošu, necaurplūstošu ūdeni, kas bieži vien ir aizaugis ar sūnām, niedrēm vai citiem augiem, un var būt dūņains vai purvains. Piemēri: 1. "Meža vidū atradās neliels glūns, kura ūdens bija zaļgani necaurredzams." 2. "Vecais dīķis pārvērtās par glūnu, jo ūdens vairs neplūda." Sinonīmi: stāvūdens, dīķis (ja tas ir aizaudzis), purva ūdenstilpe. Vārds "glūns" lietots gan ikdienas valodā, gan literatūrā, lai raksturotu dabisku, bieži vien aizmirstu vai pamestu ūdenstilpi ar stāvu ūdeni.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.