glūņa

"Glūņa" ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē gļēvu, miegainu, bezspēcīgu cilvēku — kādu, kas ir slinks, bez iniciatīvas vai enerģijas.
Bieži lietots ar nicinošu/izsmējošu nokrāsu.

Piemēri:
1. "Neesi tāds glūņa — celies un dari kaut ko!"
(Pārmetums par slinkumu.)

2. "Viņš visu dienu guļ kā glūņa."
(Raksturo miegainu, bezdarbīgu cilvēku.)

3. "Tas glūņa pat savu istapu nespēj sakārtot."
(Izcelt bezspēcību vai vājo gribu.)

Sinonīmi: gļēvulis, sliņķis, miegainis, bezdelīgs.
Piezīme: Vārds nav oficiāls literārās valods līdzeklis, bet biežs ikdienas sarunās.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'gluna' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Glūņa" ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē gļēvu, miegainu, bezspēcīgu cilvēku — kādu, kas ir slinks, bez iniciatīvas vai enerģijas. Bieži lietots ar nicinošu/izsmējošu nokrāsu. Piemēri: 1. "Neesi tāds glūņa — celies un dari kaut ko!" (Pārmetums par slinkumu.) 2. "Viņš visu dienu guļ kā glūņa." (Raksturo miegainu, bezdarbīgu cilvēku.) 3. "Tas glūņa pat savu istapu nespēj sakārtot." (Izcelt bezspēcību vai vājo gribu.) Sinonīmi: gļēvulis, sliņķis, miegainis, bezdelīgs. Piezīme: Vārds nav oficiāls literārās valods līdzeklis, bet biežs ikdienas sarunās.