glejs
"Glejs" ir ģeoloģijas un augsnes zinātnes termins, kas apzīmē pelēkganu vai pelēkzilu mālainu nogulumiežu veidu, kas bieži sastopams ūdenstilpju dibenā vai mitrās, mazāk oksidētās vidēs.
Galvenās īpašības:
- Pelēkzaļa vai pelēkzila krāsa (no minerāliem, piemēram, glaukonīta vai māla minerāliem).
- Veidojas zem ūdens, skābekļa trūkuma apstākļos.
- Bieži satur organisko vielu paliekas.
Piemēri lietojumā:
1. Ģeoloģijā:
"Kurzemes piekrastē atrodami gleja slāņi, kas veidojušies jūras dibenā pēcledus laikmetā."
2. Augsnes zinātnē:
"Gleja augsnes (piemēram, glejpodzols) ir mitras un ar zemām auglības īpašībām, tās bieži sastopamas purvainos apvidos."
3. Būvmateriālos:
"Vēsturiski glejs dažviet izmantots kā izejviela apdedzināšanai ķieģeļu ražošanai."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no krievu valodas (глей — "māls, dubļi"), kas atspoguļo tā mālaino konsistenci un mitrumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.