Fistula (latīņu valodā nozīmē "caurule") ir anormāls, šaurs kanāls vai savienojums starp diviem orgāniem vai starp orgānu un ādas virsmu, kas parasti veidojas pēc iekaisuma, traumas vai operācijas.
Galvenās nozīmes:
1. Medicīniska — patoloģisks savienojums (piemēram, starp zarnu un ādu).
2. Vēsturiska/arheoloģiskā — mākslīga ūdensvads vai notekcaurule.
Piemēri:
1. Zarnu fistula — savienojums starp zarnu un ādu, kas var rasties pēc operācijas vai iekaisuma, izraisot satura noplūdi.
2. Analā fistula — kanāls starp anālo kanālu un ādu netālu no anusa, bieži saistīts ar hronisku infekciju.
3. Arteriovenozā fistula — savienojums starp artēriju un vēnu, dažreiz mākslīgi izveidots dialīzes pacientiem.
4. Senās Romas fistula — akvedukta vai notekūdens caurule (vēsturiskā nozīme).
Īss skaidrojums: Fistula ir anormāla "caurulīte" organismā vai tehniskā struktūra, kas savieno divas vietas, kur tam nevajadzētu būt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.