fioritūra

Fioritūra (no itāļu fioritura — "ziedēšana") ir mūzikas termins, kas apzīmē dekoratīvus, brīvi improvizētus vai rakstītus muzikālus rotājumus (piemēram, trillus, arpežus, skrejas), kas papildina melodiju, lai padarītu to izteiksmīgāku, tehniskāku vai greznāku. Tās bieži sastopamas operās, belkanto stilā un instrumentālajā mūzikā.

Piemēri:
1. Operā — daudzas soprānu ārijas (piemēram, Mozarta "Burvju flautas" Karalienes nakts ārija) satur fioritūras, lai demonstrētu dziedātāja tehniku un emocijas.
2. Instrumentālā mūzikā — skaņdarbi vijolei, klavierēm vai flautē (piemēram, Paganini kapriči) bieži izmanto fioritūras, lai uzsvērtu virtuozitāti.
3. Belkanto stilā — komponisti, piemēram, Džoakīno Rossini, savās operās (kā "Seviljas bārddzinis") rakstīja sarežģītas fioritūras, lai izceltu balss skaistumu un agilitāti.

Fioritūras var būt rakstītas partitūrā vai improvizētas izpildītāja ziņā (it īpaši vēsturiskajā praksē).

Įrašas
Paaiškinimas	Fioritūra (no itāļu fioritura — "ziedēšana") ir mūzikas termins, kas apzīmē dekoratīvus, brīvi improvizētus vai rakstītus muzikālus rotājumus (piemēram, trillus, arpežus, skrejas), kas papildina melodiju, lai padarītu to izteiksmīgāku, tehniskāku vai greznāku. Tās bieži sastopamas operās, belkanto stilā un instrumentālajā mūzikā. Piemēri: 1. Operā — daudzas soprānu ārijas (piemēram, Mozarta "Burvju flautas" Karalienes nakts ārija) satur fioritūras, lai demonstrētu dziedātāja tehniku un emocijas. 2. Instrumentālā mūzikā — skaņdarbi vijolei, klavierēm vai flautē (piemēram, Paganini kapriči) bieži izmanto fioritūras, lai uzsvērtu virtuozitāti. 3. Belkanto stilā — komponisti, piemēram, Džoakīno Rossini, savās operās (kā "Seviljas bārddzinis") rakstīja sarežģītas fioritūras, lai izceltu balss skaistumu un agilitāti. Fioritūras var būt rakstītas partitūrā vai improvizētas izpildītāja ziņā (it īpaši vēsturiskajā praksē).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.