Filoģenēze (no grieķu: phylon — "cilts, suga" un genesis — "izcelšanās, rašanās") ir bioloģiska procesa, kurā veidojas un attīstās organismu sugas, to radniecības attiecības un evolūcijas vēsture. Tā apraksta, kā no kopīga senča laika gaitā rodas dažādas dzīvības formas.
Īsumā:
Filoģenēze ir sugu attīstības un diferenciācijas vēsturiskais process, ko bieži attēlo kā "evolūcijas koku".
Piemēri:
1. Cilvēka filoģenēze
- Pētījumos par cilvēka izcelšanos tiek analizētas fosilijas un DNS, lai izsekotu attīstību no primātu senčiem (piemēram, Australopithecus) līdz mūsdienu cilvēkam (Homo sapiens).
2. Dinozauru un putnu radniecība
- Filogenētiskie koki parāda, ka mūsdienu putni ir tiešie dinozauru pēcteči, kas ilustrē, kā viena sugu grupa (teropodi) laika gaitā attīstījās par citu.
3. Suņu sugu daudzveidība
- Visas mājas suņu šķirnes (no čihhuahvas līdz vācu dogai) cēlušās no kopīga priekšteča — pelēkā vilka (Canis lupus), kas demonstrē filoģenēzi vienas sugas ietvaros.
4. Augu evolūcija
- Pētījumi par ziedaugu filoģenēzi atklāj, kā no vienkāršākiem augiem (piemēram, papardes) radās sarežģītākas formas ar ziediem un augļiem.
Praksē filoģenēzi izmanto, lai izveidotu filogenētiskos kokus — diagrammas, kas vizuāli parāda organismu radniecību, balstoties uz morfoloģiskiem īpašībām vai ģenētiskiem datiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.