epilogs
"Epilogs" (latviski "epilogi") ir daudzskaitļa forma no "epilog", kas nozīmē:
Īsa nozīme:
Epilogs ir īss noslēguma daļa literārā darbā, lugā vai filmā, kas parasti stāsta par tālākiem notikumiem pēc galvenās sižeta beigām, sniedzot slēdzienu vai komentējot stāstu.
Galvenās funkcijas:
- Paskaidro varoņu likteni pēc stāsta beigām.
- Sniedz morālo vai tematisko atspulgu.
- Mēdz būt autora komentārs vai atskaņa.
Piemēri:
1. Šekspīra "Viesuļvētra" – epilogs, kurā Prospero tiešā runā skatītājiem paziņo par stāsta beigām un lūdz atlaidību.
2. Filmas "Mežonīgie būvētāji" – beigās parādīti īsi tekstu/video fragmenti, kas stāsta, kas notika ar reālajām personām pēc filmēšanas.
3. Dž. K. Roulingas "Harijs Poters un Nāves dāvesti" – nodaļa "Deviņpadsmit gadus vēlāk", kas parāda pieaugušos varoņus un viņu bērnus.
Citi pielietojumi:
Terminu dažreiz lieto arī metaforiski, lai apzīmētu kāda notikuma vai perioda noslēguma fāzi (piemēram, "karš beidzās, bet tā epilogs – atjaunošanās – ilga vēl gadus").
Etimoloģija:
No grieķu valodas epilogos – "pēcvārds" (epi – "pēc", logos – "vārds, runa").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.