epika
"Epika" nozīme literatūrā ir prozas vai dzejoļa veidā uzrakstīts stāsts par varoņiem, parasti ilgs un ar plašu notikumu lokumu.
Īsumā: Varoņu stāsts vai garš stāsts par lieliem notikumiem.
Piemēri:
1. Senās epikas — "Iļjada" (Homērs), "Nibelungu dziesma", "Kalevala".
2. Romāni kā epikas formas — "Kara un miers" (Ļevs Tolstojs), kas attēlo vēsturiskus notikumus un daudzu varoņu likteņus.
3. Fantāzijas epikas — "Gredzenu pavēlnieks" (Dž. R. R. Tolkīns), kurā izveidots plašs izdomāts pasaule ar saviem varoņiem, kariem un ceļojumiem.
Epikā parasti ir plašs laika un telpas konteksts, vairākas sižeta līnijas un sīki aprakstītas varoņu personības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.