"Elliņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē nelielu, bieži aizaugušu ezeriņu vai purvainu ūdenstilpi, kas parasti veidojas zemieņu vai meža teritorijās. Tas ir dialektālisms, kas lietots galvenokārt reģionālajos izloksnēs, īpaši Latgalē un Austrumlatvijā.
Piemēri lietojumā:
1. Meža dziļumā slēpās mazs elliņš, kurā vasarās dziedāja vardītes.
2. Vecais mednieks stāstīja par elliņu, kas aizaudzis ar niedrēm un grīšļiem.
3. Bērnībā mēs bieži spēlējāmies elliņa krastā, meklējot vardes.
Sinonīmi:
ezeriņš, ūdenstilpiņa, purva ūdensbedre, klanis (atkarībā no reģiona).
Piezīme:
Vārds "elliņš" nereti sastopams latviešu folklorā un dzejā, kur tas tiek lietots, lai radītu dabas tuvuma un vietējās krāsas iespaidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.