ej
"Ej" ir latviešu valodas pavēles izteiksmes forma no darbības vārda "iet", kas nozīmē doties, staigāt, virzīties.
Nozīme īsumā:
Tā ir uzsaukuma/pavēles forma, ar kuru aicina, mudina vai pavēl kādam doties, aiziet, sākt kustēties.
Piemēri:
1. Vienkārša pavēle/palūgums:
- "Ej mājās!"
- "Ej un atnes man grāmatu."
2. Ar partikulu "nu" (mudinoši/veicinoši):
- "Nu ej, nebaidies!"
- "Ej nu, lai veicas!"
3. Daudzskaitļa forma ("ejiet") godbijīgai/vairākiem personām:
- "Ejiet uz priekšu!" (vairākiem cilvēkiem)
- "Ejiet,
dakter, es jums ticu!" (goddzībai)
4. Iteņvērtējumos:
- "Ej tu nu gan!" (izbrīnā/vai nedēļā)
- "Ej un atrodi labāku risinājumu!" (izaicinājumā)
Svarīgi:
- "Ej" ir neformāla forma, ko lieto tuvojās runā (piemēram, draugiem, bērniem, ģimenē).
- Godbijīgai runā vai oficiālā kontekstā lieto "ejiet" vai izsaka pavēli pieklājīgāk (piemēram, "Lūdzu, dodieties...").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.