"Dzītiņa" ir latviešu valodas diminutīvs (mazinošā forma) no vārda "dzīve".
Tas izsaka mazuma, maiguma, sirsnības nokrāsu, bieži lietots, lai apzīmētu:
1. Mazu, vienkāršu vai ierobežotu dzīvi (bieži ar laipnu vai ironisku pieskaņu).
2. Dzīves posmu, ikdienas ritējumu (it īpaši par vienkāršu, mierīgu dzīvesveidu).
Piemēri:
1. Vienkārša dzīve:
"Viņi nodzīvoja savu mierīgo dzītiņu lauku mājā."
"Vecmāmiņas dzītiņa ritēja pēc seniem paražām."
2. Ironiska/maiga nokrāsa:
"Nu, kā iet tava dzītiņa pilsētā?" (draudzīgi jautājot par ikdienu).
"Tāda mana dzītiņa – darbiņš, bērniņš, mājiņa." (uzsverot ikdienas rutīnu).
3. Mazs dzīves fragments:
"Katram savs laimes stūrītis un sava dzītiņa."
Svarīgi: "Dzītiņa" nereti lietota folklorā (dainās, pasakās) un sarunvalodā, lai radītu intīmu, ciešu saikni ar dzīves aprakstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.