"Dziļaka" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē dziļu, izteiktu iedobi vai bedri (parasti dabā — upē, ezerā, jūrā vai zemē). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu vietu, kur ūdens vai reljefs ir ievērojami dziļāks nekā apkārtējā teritorijā.
Piemēri:
1. Upē:
"Upe šeit veidoja dziļaku, kur zvejnieki labi ķēra līdakas."
(Tas nozīmē, ka upes gultnē ir izteikts iedziļinājums.)
2. Jūrā:
"Kuģis izvairījās no dziļakas pie krasta, lai neaizsistos."
(Šeit tas var nozīmēt nelīdzenumu jūras dibenā vai seklu bedri.)
3. Zemē/reljefā:
"Pēc lietus dziļakās pie ceļmalas palika lieli peļķu sakopojumi."
(Var apzīmēt arī dabīgu iedobi zemē.)
Sinonīmi: iedobe, bedre, padziļinājums, virziens (kontekstā par ūdenstilpēm).
Atgādinājums: Vārds "dziļaka" ir saistīts ar īpašības vārdu "dziļš" un nereti lietots arī metaforiski (piemēram, "dvēseles dziļakās" — kā dziļas, noslēptas jūtas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.