"Dzeņaukste" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazas, neizteiktas augstuma pakalniņa formas — parasti nelielu pauguru, kalniņu vai zemes izcilni, kas nav īpaši stāvs vai ievērojams.
Īss skaidrojums:
Tas ir dialektisks/poētisks vārds, ko lieto, lai aprakstītu nelielu pauguru, bieži mežainu vai apaugušu ar veģetāciju.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Ceļš vijās gar nelielu dzeņauksti, kas bija klāts ar priedēm un ērkšķiem."
2. Vietvārdos (reti):
"Mūsu apkārtnē ir vieta, ko vecāki sauc par Dzeņauksti — tur senāk bijis senkapi."
3. Metaforiski (poētiski):
"Viņas smaids kā saulēm apdipināta dzeņaukste starp līdzenumiem."
Piezīme: Vārds nav bieži lietots mūsdienu sarunvalodā, bet saglabājies folklorā, vietvārdos un literatūrā kā ainavu detalju apzīmējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.