"Ducinājums" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
Iedvesma, pamudinājums, impulss (bieži radošam darbam, rīcībai vai domu virzienam). Tas var būt gan iekšējs, gan ārējs stimuls, kas mudina kaut ko darīt, radīt vai domāt.
Piemēri:
1. Radošā darbībā:
"Dzejnieka ducinājums radās, vērojot rudens mežu."
(Dzejnieks saņēma iedvesmu, skatoties uz dabu.)
2. Ikdienas situācijā:
"Pēc drauga ieteikuma viņam radās ducinājums mainīt dzīvesveidu."
(Ārējs ieteikms kļuva par iekšēju motivāciju.)
3. Filozofiskā kontekstā:
"Grāmatas lasīšana deva ducinājumu dziļākai pārdomām par dzīves jēgu."
(Impulss domām vai pārdomām.)
Sinonīmi: iedvesma, pamudinājums, stimuls, impulss, motivācija.
Piezīme: Vārds vairāk literārā valodā, retāk lietots ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.