disjunktīvs

Disjunktīvs nozīmē atdalīts, nesavienots, izolēts vai alternatīvs.
Tas apzīmē kaut ko, kas nav savienots kopā, vai izsaka izvēli starp iespējām.

Piemēri:

1. Loģikā / matemātikā
"Disjunktīvs apvienojums" — apgalvojumi, kas savienoti ar "vai" (piemēram, "A vai B").

2. Lingvistikā
"Disjunktīvs saiklis" — saiklis, kas norāda uz alternatīvu (piemēram, "vai" teikumā: "Vai tu nāksi, vai paliksi?").

3. Kopu teorijā
"Disjunktīvas kopas" — kopas, kurām nav kopīgu elementu (piemēram, {1, 2} un {3, 4}).

4. Vispārīgi lietojumā
"Viņa domas bija disjunktīvas" — domas bija atsevišķas, nesavienotas vienā veselumā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'disjunktivs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Disjunktīvs nozīmē atdalīts, nesavienots, izolēts vai alternatīvs. Tas apzīmē kaut ko, kas nav savienots kopā, vai izsaka izvēli starp iespējām. Piemēri: 1. Loģikā / matemātikā "Disjunktīvs apvienojums" — apgalvojumi, kas savienoti ar "vai" (piemēram, "A vai B"). 2. Lingvistikā "Disjunktīvs saiklis" — saiklis, kas norāda uz alternatīvu (piemēram, "vai" teikumā: "Vai tu nāksi, vai paliksi?"). 3. Kopu teorijā "Disjunktīvas kopas" — kopas, kurām nav kopīgu elementu (piemēram, {1, 2} un {3, 4}). 4. Vispārīgi lietojumā "Viņa domas bija disjunktīvas" — domas bija atsevišķas, nesavienotas vienā veselumā.