disharmonija
Disharmonija nozīmē nesaskaņu, nesaderību vai trūkstošu harmoniju starp elementiem, cilvēkiem, skaņām, idejām vai procesiem.
Īss skaidrojums:
Tas ir pretējs harmonijai — situācija, kad daļas neveido vienotu, mierīgu vai līdzsvarotu veselumu, bet gan rada konfliktu, diskomfortu vai nelīdzsvarotību.
Piemēri:
1. Mūzikā:
Ja divi instrumenti spēlē dažādās tonalitātēs vienlaikus, rodas disharmonija — skaņas šķiet "neglītas" vai nesaskanīgas.
2. Cilvēku attiecībās:
Starp kolēģiem valda disharmonija, jo viņi pastāvīgi strīdas par darba metodēm un nevar vienoties.
3. Dizainā/ārtelpā:
Istabā ir disharmonija: spožas rozā sienas, zaļš grīdas segums un zils mēbeles veido nekontrolētu krāsu jucekli.
4. Dabā/sabiedrībā:
Rūpnieciskās ražošanas disharmonija ar dabas vidi izpaužas kā piesārņojums un ekosistēmas sabrukums.
Sinonīmi: nesaskaņa, nesaderība, konflikts, nelīdzsvarotība.
Antonīms: harmonija, saskaņa, līdzsvars.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.