dievinātājs

"Dievinātājs" nozīme:
Cilvēks, kas kādu vai kaut ko ļoti ciena, apbrīno, mīl līdz pielūgšanai; pielūdzējs, apbūrēts cienītājs.

Piemēri:

1. Mākslā:
"Viņš ir klasiskās mūzikas dievinātājs un katru nedēļu apmeklē simfoniskos koncertus."

2. Personības apbrīna:
"Kā sens dievinātājs viņa darbu, es ievācu visas viņas grāmatas un biogrāfijas."

3. Reliģiskā kontekstā (retāk, jo parasti lieto "pielūdzējs"):
"Senajā Ēģiptē faraons tika uzskatīts par dievu dievinātāju un starpnieku."

Sinonīmi: pielūdzējs, apbūrēts cienītājs, fanātiķis (neformāli).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dievinatajs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dievinātājs" nozīme: Cilvēks, kas kādu vai kaut ko ļoti ciena, apbrīno, mīl līdz pielūgšanai; pielūdzējs, apbūrēts cienītājs. Piemēri: 1. Mākslā: "Viņš ir klasiskās mūzikas dievinātājs un katru nedēļu apmeklē simfoniskos koncertus." 2. Personības apbrīna: "Kā sens dievinātājs viņa darbu, es ievācu visas viņas grāmatas un biogrāfijas." 3. Reliģiskā kontekstā (retāk, jo parasti lieto "pielūdzējs"): "Senajā Ēģiptē faraons tika uzskatīts par dievu dievinātāju un starpnieku." Sinonīmi: pielūdzējs, apbūrēts cienītājs, fanātiķis (neformāli).