Dekolonizācija ir vēsturisks un politisks process, kurā kolonijas iegūst neatkarību no koloniālajām valstīm, pārtraucot politisko, ekonomisko un kultūras kontroli.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Politiskā neatkarība – formāla suverenitātes iegūšana.
2. Kultūras atbrīvošanās – koloniālo stereotipu un valodu hegemonijas pārvarēšana.
3. Ekonomiskā emancipācija – atkarības no bijušās metropoles samazināšana.
Piemēri:
1. Indija (1947) – ieguva neatkarību no Lielbritānijas pēc ilgstošas nevardarbīgas cīņas, ko vadīja Mahātma Gandijs.
2. Alžīrija (1962) – atbrīvojās no Francijas koloniālās varas pēc asiņaina brīvības cīņas.
3. Angola (1975) – beidza Portugāles koloniālo varu pēc partizānu kara.
Mūsdienu kontekstā dekolonizācija bieži attiecas arī uz garīgo atbrīvošanos – piemēram, koloniālā mantojuma pārvarēšanu izglītībā, mākslā vai identitātes uztverē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.