debešķīgs
"Debešķīgs" nozīmē:
- Ļoti liels, milzīgs, neaptverams (par objektu, attālumu, daudzumu).
- Pārmērīgs, ārkārtējs (par jūtu, rīcību).
- Mūsdienās bieži lietots ar pārspīlētu, humoristisku vai hiperbolisku nokrāsu.
Piemēri:
1. Fizisks lielums:
"Viņš uzcēlis debešķīgu māju ar desmit istabām un baseinu."
"Starp pilsētām ir debešķīgs attālums – vairāki tūkstoši kilometru."
2. Abstrakts lielums/jūtas:
"Pēc uzvaras viņā bija debešķīga lepnuma."
"Projekts prasa debešķīgu piepūli un laiku."
3. Hiperbolisks/humoristisks lietojums:
"Viņš apēda debešķīgu porciju saldējuma!"
"Mani vecāki ir debešķīgi konservatīvi."
Sinonīmi: milzīgs, gigantisks, kolosāls, neaptverams, pārmērīgs.
Antonīmi: niecīgs, sīks, mazs, mērens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.