čupiņa
"Čupiņa" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē maza čupa, neliels pūznis, kaudzīte (parasti kaut ko mīkstu, trauslu vai pūkainu).
Bieži lietots, lai aprakstītu nelielu, sapītu vai sakrokotu daudzumu (piemēram, matus, ziedus, salnu u.c.).
Piemēri:
1. Matos:
"Viņai uz pakauša bija jauka čupiņa no sapītiem matiem."
2. Dabā:
"Sals noziedēja logu stiklu ar smalkām ledus čupiņām."
3. Ziedos/drēbēs:
"Vāzei pievienoja baltu puķu čupiņu, lai izskatīgos svaigāk."
"Bērna džemperī bija sarkanu pavedienu čupiņa."
Sinonīmi: pušķītis, ķekars, kūtiņa, pūznītis.
Lietojums: Valodā tas ir izteiksmes bagātināšanas līdzeklis, radot tēlainu, mīkstāku vai mazinošu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.