čačača
"Čačača" latviešu valodā ir izsaukums, kas izsaka līdzjūtību, žēlumu vai sūdzību, bieži vien lietots, lai mazinātu bērna vai mazā bērna raudas, nemieru vai sāpes. Tas ir maigs, mierinošs vārds, ko pieaugušie (vecāki, vecvecāki) izmanto, lai nomierinātu.
Piemēri lietojumam:
1. Nomierinot raudošu bērnu:
"Čačača, nenoraujies, tu drīz būsi labi."
2. Izsaucot līdzjūtību par nelielu ievainojumu:
"Čačača, tu sasiroji ceļu? Paskatīsimies."
3. Mierinot, kad kāds ir noskumis:
"Čačača, neesi skumjš, viss būs kārtībā."
Vārds ir saistīts ar čalot (čīkstēt, raudāt) un lietošanā atgādina līdzīgus maigos skaņu atkārtojumus kā "čuču" vai "ņamņam". Tas ir tipisks siltas, aizsargājošas komunikācijas elements ar maziem bērniem latviešu kultūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.